Rīgā diemžēl nav piemērotas infrastruktūras, lai uzņemtu lielus, starptautiskus forumus, kas nopietni kavē iespēju pievilināt tūristus ārpus jau tradicionālās tūrisma sezonas – vasaras

Uzskata Vlads Korjagins, ie­nākošā tūrisma operatora Bal­tic Travel Group (BTG) valdes priekšsēdētājs. Turklāt, lai brauktu tūristi, jābūt regulārai reklāmai un investīcijām - kad Rīgas svētki būs tikpat atpazīs­tami kā Brazīlijas karnevāls, mērķis būšot sasniegts.

Kuru valstu tūristiem paš­laik Latvija ir interesants galamērķis?

Mūsu galvenie tirgi ir Skandināvija, Vācija, Krie­vija. Pagājušajā gadā Rīgas viesnīcās un restorānos visvairāk bija tieši tūristi no Krievijas, un viņi arī tērēja lielākās summas. Šis tirgus mums šobrīd ir viens no svarīgākajiem, lai gan ir tāds labs mix - tūristi brauc no visas pasaules. Tomēr gan tagad, gan turpmāk visvairāk tūristu būs no kaimiņvalstīm.

Vai varētu izdarīt secināju­mu, ka krīze Āfrikas valstīs ir iespēja Latvijai kā tūrisma galamērķim kļūt populārā­kam, ja vien tas tiktu pienā­cīgi reklamēts?

Ja runājam par klientiem, kas grib atpūsties pie jūras un lai būtu garantēti silts, mēs neesam ļoti konkurētspējīgi, bet, ja runājam par konferen­ču tūrismu, tad pie mums ir iespējama ļoti augsta kvalitāte par zemu cenu. Ir laba infrastruktūra, un pie mums ir viegli nokļūt. Tā ir priekšrocība. Turklāt šeit ir miers un stabilitāte, kas ir svarīgi, jo pašlaik vērojami gadījumi, kad kompānijas, kam bija ieplānotas konfe­rences Tunisijā, Ēģiptē vai pat Maltā, skatās uz Latviju kā vietu, kur šo pasākumu organizēt. Atpūtas ziņā gan mums vēl ir grūti konkurēt ar tādām valstīm kā Turcija.

Bet Turcijā šai vasaras sezo­nai jau viss ir izpārdots.

Jā, no vienas puses, tur ir izpārdots, no otras puses, svarīgi, ka tur ieviests bezvīzu režīms ar Krieviju un citām bijušajām PSRS valstīm. Tādēļ Turcija pašlaik ir vispopulārākais galamērķis. Tomēr ne visiem patīk Turcija, citiem patīk Eiropa, un tas ir tāds stabils segments.

Kā šo interesi palielināt?

Šovasar Latvijai būs ļoti laba tūrisma sezona, jo jau tagad daudzās viesnīcās nav brīvu vietu, un vasarā gan Rīga, gan Jūrmala būs pilna ar tūristiem. Tajā pašā laikā jādomā, kā mēs varētu piesaistīt tūristus visa gada garumā un ne tikai Rīgā un Jūrmalā. Tur ir, par ko padomāt. Ir nepieciešams, lai Rīgā vienmēr kaut kas notiktu. Lai tā kļūtu par starptau­tisku konferenču un finanšu centru, tad gan viesnīcām, gan restorāniem, gan tūrisma aģentūrām būtu darbs visu ga­du. Pašlaik konkurējam ar Hel­sinkiem un Stokholmu, kur visu laiku notiek konferences un simpoziji. Rīgā diemžēl nav piemērotas infrastruktūras lieliem starptautiskiem forumiem. Ir Kongresu nams, kur nepieciešams remonts, bet ar to nevienu starptautisku konferenci piesaistīt nevar. Bija ideja par lielu konferenču centru pie lidostas, bet šī ideja ir apstājusies.

Tam ir vajadzīgs arī valsts un pilsētas atbalsts. Tomēr, piemēram, TAVA direktors nesen skaidroja, ka pašiem uzņēmējiem būtu jāveido labāki piedāvājumi, lai pie­saistītu biznesa tūrismu. Vai jūs tam piekrītat?

Maksimālais, kas mums ir, tā ir Radisson Blu viesnīca. Tur ir konferenču zāle, kas var uzņemt varbūt tūkstoš cilvēku un atbilst mūsdienu standar­tiem. Bet, ja jāorganizē liels pasākums, tam nav piemērotu telpu. Mums, piemēram, 2014. gadā paredzēts liels projekts, kam vajag pārbūvēt visu esošo infrastruktūru. Ja organizējam kādu starptau­tisku kongresu, kur nepie­ciešams daudz konferenču telpu, pašlaik jāizmanto Olimpiskais centrs, kas nav paredzēts šādiem mērķiem. Manuprāt, šo infrastruktūru nodrošināt būtu pašvaldības un valsts uzdevums.

Vai, uzceļot šādu centru Lat­vijā, to būtu iespējams pie­pildīt, regulāri nodrošinot lielus kongresus?

Pasākumi jāorganizē tā, lai tie būtu nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet visam reģionam. Līdzīgi kā Frankfurtē. Man patīk Šlesera ideja, ka Rīga varētu būt kā Hamburga vai Frankfurte. Tas ir modelis, uz ko tiekties. Piemēram, Gaismas pils, kur būs daudz moder­nu telpu. Tas būtu ļoti labs piemērs, ja bibliotēku varētu izmantot arī kā kongresu zāli. Tomēr, cik es saprotu, tur šādas iespējas nebūs. Būs skaists un moderns centrs, bet diemžēl ne šādiem pasākumiem.

Ar ko jau pašlaik Latvija var piesaistīt - ar zemām cenām, piedāvājumu, reklāmu?

Kvalitāte un cena pašlaik Latvijā ir ļoti sabalansēta. Gan klientiem no rietumiem, gan no Skandināvijas Rīga var piedāvāt augsta līmeņa apkal­pošanu par konkurētspējīgu cenu. Neviena cita Eiro­pas valsts to nevar, nemaz nerunājot par Krieviju. Tas tā ir tagad, pēc krīzes, jo pirms tam uzcenojums viesnīcās un restorānos bija neadekvāts.

Tūristi, braucot uz Rīgu, viegli var apmeklēt ari Jūrmalu un Siguldu, mums ari tur ir, ko parādīt. Varbūt šeit nav tādu šopinga iespēju kā Dubaijā, bet tajā pašā laikā ir ļoti labs SPA un citas relaksācijas iespējas, daudzviet ir skaistas lauku sētas, interesanta kultūras dzīve. Es runāju ne tikai par Jauno vilni, ar ko Jūrmala var pārdzīvot ziemu un kas ir fan­tastiska reklāma, bet ari par Positivus, Siguldas un Rīgas opermūzikas svētkiem, Go Blond Parāde, Rīgas svētkiem un daudziem citiem, uz ko brauc cilvēki no visas pasau­les. Man gan uzreiz jākritizē tas, ka daudzi pasākumi tiek plānoti laikus, bet program­ma nav zināma līdz pēdējam brīdim. Ja gribam, lai uz tiem brauc ari tūristi no ārzemēm, programma jāsāk reklamēt vismaz gadu iepriekš, turklāt šiem pasākumiem jākļūst regulāriem, tradicionāliem, lai tiem būtu atpazīstamība un koncepcija nemainītos. Kā karnevāls Brazīlijā - visi zina, kad un kas tur būs, tāpēc brauc uz to. Piemēram, Go Blond. ir laba tradīcija, pateicoties tā nenopietnībai. Rīga šajā dienā ir ārzemju ziņu aģentūru pirmajās lapās.

Vai arī reģionos ir piedāvāju­mi, kas pašlaik spēj piesais­tīt ārzemju ceļotājus?

Ventspils ļoti aktīvi strādā, ari Cēsis un Sigulda pēdējā lai­kā. Ir pašvaldības, kas aktīvi brauc uz starptautiskām izstā­dēm, kam ir idejas. Galvenais - viņiem jāmācās un jābūt at­vērtiem, jāskatās, kas notiek pie kaimiņiem. Igaunija ir labs piemērs, jo tur tūrismam strādā ne tikai Tallina, bet ari Pērnava, Tartu un Sāremā. Tās ir mazas pašvaldības, bet viņi izmanto Eiropas finansē­jumu, strādā ar žurnālistiem. Viņiem ir pozitīvā agresija, bez kuras nevar sevi pārdot. Cilvēki domā, cik pie mums skaista daba un interesanti objekti. Bet kāpēc pie mums nebrauc tūristi? Kā lai viņi par to visu uzzina, ja neviens nestāsta?

Vasarā uz Ventspili daudz tūristu brauc gan no Rīgas, gan Lietuvas, jo viņiem ir ak­tīvs mārketings. Tātad vajadzīga tikai iniciatīva - jāstrādā ar interneta mājaslapu, žurnā­listiem, jāsāk ar vietējiem tir­giem, jo nevajag uzreiz domāt, kā atvest tūristus no Japānas. Lai cilvēki brīvdienās brauc no Rīgas un kaimiņvalstīm, kad tas izdarīts, var domāt par Krieviju un Skandināviju, tā ar vismazākajām investīcijām būs vislielākā atdeve.

Vai šajā sakarā nav jāmin arī plāni par kūrortiem un SPA, kam nav sezonalitātes problēmu?

Ja, piemēram, Ķemeru sa­natorijā ienāktu Kampenskivai vēl kādas starptautiskas vies­nīcu ķēdes, tad varētu runāt par attīstību ne tikai vasarā, bet ari ziemā. Bet, lai tā notik­tu, ir jāiegulda nauda - vienal­ga, vai no Eiropas, Latvijas vai pašvaldības budžeta.

Tas, ka Rīgā krīzes laikā at­tīstās tūrisms, ir, pateicoties tam, ka pilsēta tērē naudu LIVE Riga kampaņai. Nesen lidoju uz Maskavu un lidmašīnā lasīju vairākus žurnālus, kur bija raksti par Rīgu. Lai tie regulāri parādītos, ir jāmaksā. Ja ne, tad neviens par mums neko nezinās. Pirms tam par Latviju bija interese no Eiro­pas, jo bijām jauna ES dalīb­valsts, bet tas tā neturpinās - ir jāstrādā.

Berlīnes tūrisma izstādē ITB 2011 jūs noslēdzāt vairākus sadarbības līgumus, jūs min kā veiksmes stāstu. Kā šīs lietas virzās tagad, vai opti­mismam bija pamats?

Tas ir kā ar fizisko formu - nepietiek vienreiz aiziet uz sporta zāli un domāt, ka uz­reiz pēc tam būsi kā Švarcenegers. Jātrenējas regulāri. Tāpat ar pārdošanu un mār­ketingu. Regulāri jābrauc uz izstādēm, bet nekad jau pēc pirmās izstādes nebūs daudz noslēgtu līgumu un kontak­tu. Tas jādara sistemātiski, jo dalība izstādēs ir veiksmīga ne tikai tāpēc, ka tajās novie­tots stends, bet nepieciešams ilgstošs sabiedrisko attiecī­bu darbs, regulāri pasākumi klientiem, reklāmas braucie­ni, žurnālistu piesaiste, un tad arī stends izstādē.

Pats esmu redzējis daudz gadījumu, kad kompānija grib sākt darbu jaunā tirgū, vien­reiz aizbrauc uz izstādi un no tā nav nekādas jēgas. Un viņi atmet šo ieceri. Jābūt gatavam investēt laiku.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Vai paredzami kādi jauni pakalpojumi, jauni tirgi?

Nesen pirmo reizi biju Azer­baidžānā, kur saskatu iespē­jas, tāpēc turpināsim apgūt šo tirgu. Latvijai kā tūrisma galamērķim ir ļoti liels po­tenciāls tieši austrumos, kur joprojām mūs atpazīst, kur cilvēki zina par mūsu kultūru, par Raimondu Paulu un Laimu Vaikuli, atceras dzintaru un Jūrmalu. Tur dzīvo cilvēki, kas tagad aktīvi brauc uz Pa­rīzi un Londonu, tērē naudu tur, bet jādara viss, lai viņi to darītu šeit.

Pašlaik mums ir trīs biroji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tagad attīstām online viesnīcu rezervāciju sistēmu, kur var rezervēt ne tikai viesnīcas Bal­tijā, bet arī Ukrainā, un pašlaik procesā ir citu bijušo padomju republiku iekļaušana sistēmā. Rietumeiropā šajā jomā ir ļoti liela konkurence, tāpēc mums tur ielauzties būtu grūti, bet austrumos vēl viss ir attīstī­bas stadijā. Tur mēs varam būt pirmie. Nesen izveidojām interneta rezervāciju lapu Ar­mēnijā, kas bija pirmā šāda rezervēšanas sistēma valsti. Tas, kas pie mums jau pierasts, viņiem vel ir pavisam jauns. Tāpēc meklējam nišas, kur to attīstīt. Ukrainā mūsu portāls ir viens no populārākajiem un tiek jau aktīvi izmantots.